Nopirku divas rozā tapešu līmes paciņas. Tagad sēžu un priecājos par nenozīmīgākajām lietām un vietām uz pasaules. Par pankūkām ar brūnu, kraukšķīgu maliņu, pildītām ar manu pirmo ķiršu ievārījumu. Par četriem jūlija vakariem, kurus pieplīšķināja manas pēdas ritmiski dunot pret asfaltu 6 kilometru garumā. Un vēl man patīk tveice otrpus mūra sienām, kurā varētu palēkties un nenokrist.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru