Smaržīgums

Katram ir savas mīļākās smaržas. Es noteikti pēc skata zināšu pateikt, kurš ir neprātis uz "Dolce Gabbana" un kurš ir veco, labo latviešu smaržu piekritējs. Bet es nu nepavisam nezināšu, piemēram to, kurš dievina ķimeņu, ērkšķogu vai margrietiņu smaržu. Tev ir lieliska iespēja zināt tagad pēc skata mani, atceroties, ka es dievinu smaržu pēc pērkona negaisa, kad tikko lauku putekļus pamatīgi ir sadragājusi auksta lietus šalts. Tāpat es nespēju atturēties no tikko pļautas zāles smaržas, tikko zāģētas malkas aromāta un tikko plūktas piparmētru reibinošās dvingas. Un vai zini ko? Tikko plūcot dilles dārzā, es atskārtu, ka mani simpatizē arī tikko norauto diļļu smārds manās plaukstās.

***
Piedošanu, ka jāatkārto tik bieži vārds "smarža", bet diži daudz sinonīmu šim mīļvārdiņam nav.